Copyright @ SIA Autogars 2013

Autogars@autogars.lv

Autogāze samazina jaudu:


  - Gāzes degvielai ir augstāks oktānskaitlis nekā benzīnam, tas ļauj pat palielināt dzinēja jaudu. Ja gāzes iekārta noregulēta uz ekonomisku režīmu, tad maksimālās jaudas zudums ir aptuveni 2%-4% pēc iekārtas uzstādīšanas un regulēšanas, ko ikdienas dzīvē praktiski nav iespējams sajust.


Autogāze bojā dzinēju:


 - Motora eļļošanu nodrošina motoreļļa un nevis degviela, pluss auto gāzē nav smago  piemaisījumu, kas sadegšanas procesā nonāk motoreļļā un ātrāk sabojā motoreļļas viskozitāti un kvalitāti. Gāzei ir augstāka sadegšanas temperatūra – 1100°C, bet benzīnam – 950°C. Pārsvarā Japānā ražotajiem auto, dzinēja uzbūvē tiek izmantoti mīkstāki materiāli, tādēļ ilgtermiņā augstāka gāzes sadegšanas temperatūra var radīt bojājumus dzinēja vārstos. Tāpēc tiek uzstādītas vārstu aizsardzības sistēmas (papildus eļļošana).


Gāzes izmantošana mazina dzinēja resursus:


 

- Tieši otrādi – gāze palielina dzinēja resursus. Tam ir vairāki iemesli: gāze nesatur metālu noārdīšanās katalizatorus, neveido piededžus uz svecēm un cilindru sieniņām, tā sadeg plūdeni, bez detonācijas, vienmērīgi un līdz galam. Tas viss samazina izdevumus, kuri nepieciešami dzinēja tehniskajai apkopei, un palielina dzinēja resursus.


Autogāzes smaka:


– Tas bija aktuāli pirms 20 gadiem. Mūsdienīgās gāzes iekārtas ir pilnīgi hermētiskas un nepieļauj gāzes smaku ne auto salonā, ne ārpus tā.

Ir daži iemesli, kāpēc var parādīties gāzes smaka.


Pirmkārt, iekārtas paaudze. Šī problēma bija sastopama iepriekšējo paaudžu autogāzes iekārtās, iesmidzināšanas procesa dēļ. 4. paaudzes iekārtās iesmidzināšanas sistēma ir analoģiska benzīna sistēmai, izslēdzot iespēju gāzes noplūdei no dzinēja – smakai salonā.


Otrkārt, nekvalitatīva uzstādīšana - ziemā, krasu temperatūras svārstību rezultātā, trubu savienojumu vietas izplešas un saraujas nevienlīdzīgos ātrumos, kā rezultātā var notikt nenozīmīgas gāzes mikronoplūdes, kas var radīt īslaicīgu gāzes smaku.


Treškārt, sadzīviskas situācijas - smaka var rasties nelielā gāzes daudzuma dēļ, kas izplūst gaisā, uzpildes pistoles atvienošanas brīdī.


Ceturtkārt, Autogāzes atgāzu īpatnējo smaržu vairāk sajūt aizmugurē braucošā mašīna no izplūdes gāzēm, vai stāvot krustojumā, kad pūš vējš no aizmugures un tad, tikai tādā gadījumā, ja autogāzes iekārta nav precīzi saregulēta un tā pilnībā nesadedzina iesmidzināto autogāzi. 


Autogāze ir bīstama:


- Gāzei ir zemāks aizdegšanās risks nekā benzīnam un gāze, pretēji benzīnam, nav toksiska. Autogāzes sistēmām jau rūpnieciski tiek uzstādītas vairāku līmeņu drošības sistēmas, piemēram, ārkārtēja karstuma, spiediena vai trieciena izturīgas tvertnes, kas neļauj gāzes sistēmai radīt bīstamas situācijas.


Gāzes iekārta aizņem daudz vietas:


 - Vairumā gadījumu jūs nespēsiet atšķirt auto, kam tiek izmantota gāze, no tāda, kuram tiek izmantots benzīns. Uzpildes vārsts var atrasties benzīna tvertnes atveres lūciņā. Bet modernos gāzes balonus var izvietot, piemēram, rezerves riepai paredzētajā nodalījumā vai zem auto grīdas.


Grūti atrast degvielas uzpildes staciju:


- Gāzes uzpildes staciju atrast ir tikpat viegli kā parasto. Eiropā jau ir vairāk kā 20 000 gāzes uzpildes staciju. Latvijā gāzes degvielu var atrast vairāk kā 160 degvielas uzpildes stacijās, to skaits nemitīgi pieaug. Vairumā gadījumu gāzes degviela pieejama tajās pašās uzpildes stacijās, kurās tiek tirgots benzīns.



Auto ražotāji neiesaka izmantot gāzi:


- Šobrīd autoražotāji piedāvā automobiļus, kuri darbojas ar gāzes degvielu jau kopš to ražošanas brīža. To vidū ir Volkswagen, Ford, Citroen, Peugeot, Opel, Subaru, Nissan, Volvo un citi.